Bērniņa dzimšana

Bērniņa izstumšanas periods dzemdībās.

Šis raksts ir par dzemdību otro periodu – bērniņa piedzimšanu. Dažām sievietēm bērniņš piedzimst tik ātri kā „korķis”, dažām šis dzemdību posms ilgst nedaudz ilgāk, bet citas mēdz spiest bērniņu laukā vairākas stundas.
Ar ko tas saistīts, skaidro krievu dūla Natālija Tomilina (natidoula.com). Tālāk seko tiešs viņas raksta „Pieci iemesli (ne)baidīties no ilgā izstumšanas perioda” tulkojums manā izpildījumā.

1.Mīts par bērna galviņas nolaišanos
Daudzām sievietēm ir priekšstats, ka pats ilgākais un grūtākais dzemdībās – ir kontrakcijas. Jā, tiešām, reizēm tās ilgst vairākas stundas, bet ja ir īstā noskaņošanās, informētība un relaksācija, visas sievietes, kuras es jebkad esmu atbalstījusi dzemdībās, nonāca līdz pilnam atvērumam. Manuprāt, galvenais līdzeklis dzemdību gaitas vājuma novēršanai – tas ir laiks un zināšanas par dzemdību procesu.
Bet vai ir daudz sieviešu, kuras zina par galviņas nolaišanās iegurnī perioda īpatnībām un ilgumu. Ir informācija, ka it īpaši pirmajās dzemdībās tam ir lielāka nozīme nekā atvērumam. Turklāt daudzām sievietēm šķiet, ka galviņas nolaišanās – tas ir ātrs un vienkāršs process. Dažas reizes paspiest – un gatavs, galviņa izspruka cauri iegurnim. Labi vien ir, ja tā arī notiek. Bet pirmajās dzemdībās bieži vien notiek tā, ka šis periods ir ilgs, ne vienu vien stundu.

fetus-in-utero

 

 

 

 

 

2.Apjukums formulējumos: kas ir galviņas nolaišanās (ieslīdēšana) un kas ir izstumšana (spiešanās)?

Kad es rakstu par 9 stundu ilgu izstumšanas periodu, es ar to saprotu ne tik daudz pašu izstumšanu, cik galviņas nolaišanās periodu.
Galviņas nolaišanās periods atšķiras no kontrakciju perioda: sievietēm beidzas pašas stiprākās un sāpīgākās kontrakcijas, varbūt iestājas kaut kāda pauze, bet pēc tam kontrakcijas turpinās, bet nav tik aktīvas – biežas – sāpošas, bet vairāk maigas. Un tām ar laiku pievienojas:

  • jūtama spiešanas sajūta – tas ir kad vēdera muskuļi saraujas un rodas sajūta, kas līdzinās tai, ko jūtam kā aicinājumu doties uz tualeti pa lielam;
  • sajūta, ka plēš pušu dibena un iegurņa apvidū;
  • spiediens uz taisno zarnu.

Reizēm kontrakcijai pievienojas kāda no šīm sajūtām, reizēm neviena, reizēm visas uzreiz. Tātad spiešanas sajūta iestājas tad, kad bērniņa galviņa pārvarējusi savu pa īstam milzīgo ceļu uz leju caur visiem mammas iegurņa līmeņiem un sasniedza iegurņa dibenu (apakšu). Šis mirklis ir saskatāms: starpene it kā piepildās ar galviņu, un kļūst redzamas kustības.

galvina iegurni

Un vēl pēc kāda laika parādās bērniņa galvvidus un tikai šajā mirklī būs izstumšana:

  • vai nu ķermeņa reflektora bērniņa izstumšana;
  • vai nu plūstoša spiešana elpojot;
  • vai nu, ja tas nepieciešams, mammas piepūle aizturot elpu, un sava spēka pievienošana visam procesam.

Tādēļ  9 stundas – tas nav par spiešanos, bet par galviņas nolaišanos, un tas nav tik briesmīgi, sāpīgi un ilgi, kā varētu likties.

1302356566_rody-risunok

3.Un ko, visu šo laiku sieviete guļ uz krēsla?
Tāpat ļoti svarīgi ir sekojošais: sievietei ir pilnīga uzvedības brīvība! Viņa neguļ uz muguras vai krēslā, lai gan reizēm viņai gribas pagulēt arī uz muguras. Viņa staigā, ieņem un izmēģina dažādas pozas:

  • stāv četrrāpus;
  • sēž uz dzemdību krēsliņa;
  • guļ uz sāna;
  • iesēžas pietupienā;
  • karājas uz partnera.

Visas šīs kustības ir svarīgas. Tās dot iespēju plesties iegurnim, pabūt dažādos stāvokļos un dažādos leņķos, kas savukārt dot iespēju galviņai izsprukt (šķērsot iegurņa kaulus). Bieži sievietes atrodas pusmiegā, ja ir ieildzis šis periods, un tas ir normāli.


c402c0eb-1ddc-4d6a-b35e-42a64b141f2f-w500-h50024_logo

4.Bet kas tad ar bērniņu, ja viss tik ilgi?
Daudzas mammas baidās par sava bērniņa stāvokli, ja ir ieilgušas dzemdības.
Tiksim skaidrībā:

  • ja bērniņa tonīši (sirdsdarbība) ir kārtībā, tad viņš normāli pārcieš dzemdības;
    daba ir iekārtojusi, ka bērniņa galvaskausa kauli ir tik mīksti, ka spēj pārklāties cits citam, un saistībā ar šo viņš spēj iziet cauri pat ne pārāk platam mammas iegurnim, bet viņam būs nepieciešams vairāk laika;
  • ja sieviete nespiež (nestumj) ar pašas spēku, bet elpo, skan, kustas, maina ķermeņa stāvokli, tad bērna galviņa netiek pakļauta pārlieku lielam spiedienam, bet galviņai ir laiks pārklāties un lēēēni, savā tempā, virzīties uz leju.

Par šo būtu jāuzraksta atsevišķs raksts. Raksts par divām dzemdību paradigmām. Viena no tām uzskata, ka bērna galviņai ir bīstami atrasties iegurņa kaulos, un sievietes un visu palīdzošo uzdevums – ātrāk virzīt galviņu jebkādiem paņēmieniem: pastiprinātu izstumšanu, mākslīgo oksitocīnu, un, galējā gadījumā, spiešanu uz vēdera (Kristellera paņēmiens). Citā paradigmā viss ir tieši pretēji. Tiek uzskatīts, ka daudz bīstamāk ir tieši paātrināt galviņas virzību caur iegurņa kauliem, tā vietā ir jāizmanto uzgaidošā taktika un jāvērtē notiekošais progress. Ja paiet laiks, un galviņa virzās, tas nozīmē, kas process kaut lēni, bet iet uz priekšu. Ja galviņa jau zināmu laiku atrodas uz vietas, tad jāpieņem izsvērts lēmums, izvērtējot visus riskus. Bieži šādā situācijā daudz drošāk ir veikt ķeizargriezienu.

  • tāpat bērniņam ļoti svarīgi, kādā stāvoklī atrodas mamma ieilgušās dzemdībās.

Bet mammas stāvoklis ir atkarīgs ne tik no fiziskās sagatavotības un pat ne no informētības, bet gan no tā, kādi apstākļi ap viņu radīti un no atbalstīšanas kvalitātes, kuru viņa saņem. Ja sieviete ir drošībā, saņem informāciju par notiekošo, spēj kustēties, dzert, ēst, skanēt, un viņai ir pieejams nepārtraukts atbalsts, tad, neskatoties uz nogurumu, viņa saglabā mieru, tātad labi elpo, tātad bērniņš tiek apgādāts ar skābekli, un dzemdību hormonālais kokteilis nemainās par labu lielākam adrenalīna daudzumam.

10_logo(1)

5.Kā pret to attiecas vecmātes un ginekologi?
Lūk, šis nav vienkāršs jautājums. Lielākai daļai mūsdienu dzemdību nodaļu ārstiem, diemžēl, nav ne iespēju pēc protokoliem, ne laika, ne nepieciešamo, pieredzē apstiprinātu, zināšanu, lai izmantotu „uzgaidošo taktiku”. Un tas no vienas puses ir skumji, no otras – to var gaidīt un saprotami, ņemot vērā esošo dzemdību plūsmu un ņemot vērā, ka maz kurš zina par dzemdību gaitas paātrināšanas manipulāciju bīstamību.

Mājdzemdībās un dzemdību nodaļās „maigo dzemdību” praktizējošo privāto vecmāšu vidē ir daudz iespēju iegūt sapratni un atbalstu līdzīgās situācijās. Bet arī ne vienmēr. Lielākoties tas ir atkarīgs no sievietes noskaņas un vēlmēm. Ja viņa ir stingri pārliecināta, ka vēlas turpināt [ieilgušas dzemdības] un uzņemas atbildību, izdarot informētu izvēli, tad kā likums, vecmātes viņu atbalsta, ja bērniņa stāvoklis ir normas robežās. Ja sieviete ir pārāk nogurusi un pati lūdz „izdarīt kaut-ko”, tad protams, viņai paātrinās dzemdības vai veiks ķeizargriezienu. Tāpat ļoti svarīgi, kāda ir vecmātes izglītība un pieredze tieši fizioloģisku dzemdību bez iejaukšanās vadīšanā, kā arī vecmātes adekvātums. Tādēļ ka, ja šādas pieredzes nav, tad ļoti viegli šādā situācijā ir padoties panikai.

Cita galējība, kas notiek Krievijas „mežonīgo” mājdzemdību vidē – kad vecmāte pretēji ignorē briesmas un līdz pēdējam atsakās atzīt, ka nepieciešama palīdzība.

Noslēgumā, vēlos vēlreiz pateikt, ka ieilgušas dzemdības – nav tik baisas kā škiet. Man kā dūlai ir interesanti novērojumi par to, ka ieilgušu dzemdību gadījumā (bet man tā veicas, ka es bieži tādās nokļūstu) ļoti būtiska nozīme tam, cik ļoti bija sadzirdētas sievietes vajadzības, cik ļoti maigi, cienīgi un lēni ar viņu kontaktējās, ziņojot par esošo situāciju bez bailēm un bez detaļām, un arī bez noklusējumiem. Un ja visa procesa laikā viņa pati varēja pieņemt lēmumus, kā arī, ja vecmāte un/vai ārsts adekvāti novērtēja dzemdības, tad sieviete iet cauri šīm ne tik vienkāršajām dzemdībām ar lielu miera sajūtu. Bet jau dzemdējusi, visu notikušo atceras kā brīnišķīgāko un jaudīgāko pieredzi.

Esmu pārliecināta, ka dzemdības nenogurdina un neizsmeļ sievietei, atņemot viņai visus spēkus, padarot vārgu, bet gan it kā viņu attīra un atjauno viņu visos līmeņos, un galu galā dāvā viņai pilnīgi īpašu nevis visvarenības stāvokli, bet gan veselīgas varenības stāvokli.”

No savas puses piedāvāju ieskatu dzemdību pozās. Citas Krievijas dūlas Darjas Utkinas mājas lapā šeit.

Vēl viens skaidrojums par bērniņa ieslīdēšanas mammas iegurnī un izstumšanas periodu šajā rakstā.

Vienmēr līdzās,
tava dūla,
Veronika